<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Sadarbe - DABA UN DZĪVNIEKI</title>
        <link>http://www.sadarbe.com/interesanti/daba-un-dzivnieki/</link>
        <description>Sadarbe - DABA UN DZĪVNIEKI</description>
                    <item>
                <title>Zinātnieks nāk klajā ar pētījumu, kurā iegūti satraucoši dati par sugu masveida izmiršanu</title>
                <link>http://www.sadarbe.com/interesanti/daba-un-dzivnieki/params/post/4111951/</link>
                <pubDate>Sun, 07 Aug 2022 00:32:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;https://www.apollo.lv/7579040/zinatnieks-nak-klaja-ar-petijumu-kura-ieguti-satraucosi-dati-par-sugu-masveida-izmirsanu&lt;/div&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-979642.mozfiles.com/files/979642/base64img_5033e5bde708bc94461c7eb6ec40dede.jpg&quot; alt=&quot;&quot; data-moz-debase64=&quot;yes&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;Raksts ņemts no Apollo&amp;nbsp;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;Japānas Tohoku universitātes klimata zinātnieks Kunio Kaiho ir veicis pētījumu, kurā atklāja pārsteidzošus datus par sugu masveida izmiršanu, vēsta portāls &quot;Science Alert&quot;.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement&quot; style=&quot;max-width: none;&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;Vairāk nekā reizi pēdējo 540 miljonu gadu laikā Zeme ir zaudēju lielāko daļu savu sugu salīdzinoši īsā ģeoloģiskā laika posmā.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement&quot; style=&quot;max-width: none;&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;Tos dēvē par masveida izmiršanas notikumiem, un tie bieži cieši seko klimata pārmaiņām.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement&quot; style=&quot;max-width: none;&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;Kad Kunio Kaiho mēģināja kvantitatīvi noteikt Zemes vidējās virsmas temperatūras stabilitāti un planētas bioloģisko daudzveidību, viņš atklāja lielākoties lineāru efektu. Jo lielākas temperatūras izmaiņas, jo lielāks ir izzušanas apjoms.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement&quot; style=&quot;max-width: none;&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;Globālās atdzišanas laikā lielākā masveida izmiršana notika, kad temperatūra pazeminājās par aptuveni septiņiem grādiem. Taču globālās sasilšanas laikā Kaiho atklāja, ka lielākā masveida izmiršana notika pie aptuveni deviņu grādu sasilšanas.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;b&gt;Iegūtie dati liecina, ka temperatūra ir daudz augstāka nekā iepriekšējās aplēses, kas liecināja, ka sasilšana par 5,2 grādiem izraisītu lielu jūras masu izzušanu.&lt;/b&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;Kaiho secināja, ka līdz gadsimta beigām mūsdienu globālās sasilšanas ietvaros temperatūra varētu paaugstināties pat par 4,4 grādiem.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&quot;Sliktākā scenārija gadījumā globālā sasilšana par deviņiem grādiem neparādīsies antropocēnā vismaz līdz 2500. gadam,”&quot;prognozē Kaiho.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;Viņš uzsver, ka daudzi izmiršanas gadījumi uz sauszemes un jūrā jau notiek klimata pārmaiņu dēļ. Tomēr sugas apdraud ne tikai klimata pārmaiņas. Ātrums, kā mainās klimats, ir ļoti svarīgs.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;Pirms aptuveni 250 miljoniem gadu lielākā masveida izmiršana uz Zemes nogalināja 95% tajā laikā zināmo sugu. Taču mūsdienu sasilšana notiek daudz īsākā laika posmā.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot; float: none;&quot;&gt;Viņš secināja, ka masveida izmiršanas laikā bojā ies vairāk sugu nevis tāpēc, ka ir klimata sasilšana, bet gan tāpēc, ka izmaiņas notiek tik ātri, ka daudzas sugas nevar pielāgoties.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Bloga ieraksta paraugs</title>
                <link>http://www.sadarbe.com/interesanti/daba-un-dzivnieki/params/post/2316625/</link>
                <pubDate>Sat, 14 Nov 2020 11:29:58 +0000</pubDate>
                <description>Šis parauga ieraksts Tavā blogā tika automātiski izveidots, lai demonstrētu kā izskatās bloga ieraksts. Šo ierakstu vari droši dzēst ārā.&lt;br&gt;&lt;br&gt;Lai labotu ierakstu, spied &lt;b&gt;Labot ierakstu&lt;/b&gt; ieraksta augšpusē. Lai pievienotu vai dzēstu ierakstus, izmanto pilno Bloga redaktoru, kuru vari aktivizēt no rīku joslas kreisajā pusē.</description>
            </item>
            </channel>
</rss>